Pirmdiena

Man būtībā nepiemīt tas universālais riebums pret pirmdienām, kas, spriežot pēc visiem tvītiem, gifiem un sazina kā vēl, ir pilnībā pārņēmis pasauli. Toties man ir nelielas problēmas ar šo konkrēto pirmdienu, jo es nesaprotu, ko viņa no manis grib.
Ja es mēģinātu iztulkot, ko šodiena man vēlas pateikt ar visiem dienas notikumiem, tad iznāktu kaut kas no sērijas You suck. No, I didn't mean it, you're awesome. Actually, I changed my mind - you really do suck. Well, you know what - you might actually be OK, but in case you are (which, btw, is still up for debate), it's going to cost you a lot of money.
Varbūt vajadzētu atbrīvot savu ģimeni, blogu un sevi pašu no manām divas stundas gulējušajām, dramatizēt-gribošajām smadzenēm, kurās nav palikusi vairs ne kripatiņa loģikas, un vienkārši iet un saldi nogulēt kādas 8 16 stundas vietas.
Vienīgi žēl, ka no rīta pamostoties nebūs nekādas baltas lapas, uz kuras visu var sākt no jauna.

Please note that automatically generated emails of this type are occasionally seen as spam by your email account, so please check your deleted and junk folders if you do not appear to have received this email.

Vismaz es neesmu vienīgā, kas kļuvusi bezgala neloģiska.

It's a challenge to move but it shouldnoe be. Ah can move. It has been done before.

(Irvine Welsh, Trainspotting)

Acīmredzot manas izjūtas darba dienu rītos ir tieši tādas pašas kā pieredzējušam narkomānam uz lomkām.

Gribu lasīt/rakstīt grāmatas, skatīties filmas un seriālus, kā arī britu tv šovus, bet pakausī visu laiku tāda nelāga sajūta, ka nekas netiek darīts ne bakalaura darba, ne angļu valodas variantu projekta, ne franču valodas prezentācijas labā. Tāpēc beigās nedaru ne vienu, ne otru, bet bezmērķīgi klīstu no vienas interneta lapas pie otras cerībā apklusināt stulbo sirdsapziņas balsi.