Grenholma metode

Vakar noskatījos JRT "Grenholma metodi". Nevarētu teikt, ka tā ir mana mīļākā izrāde zemes virsū (čau, "Ziedoni un Visums"), bet pēc tam vēl ilgi malu galvā visādas pārdomas par cilvēku dabu un to, kas tad tai izrādē īsti notika un kāpēc tur vispār kaut kas notika, kā arī apcerēju Ingas Alsiņas samāksloto tēlojumu un klusi savā galviņā vēlreiz pārliecinājos par to, cik ļoti man patīk Gatis Gāga. Manuprāt, tas, ka nevaru izrādi momentā izmest no galvas lielākoties ir labas izrādes rādītājs (viss, protams, ir ļoti subjektīvi).
Šodien noskatījos spāņu filmu, kas it kā uzņemta pēc tās pašas lugas motīviem, un neracionāli sadusmojos, jo likās, ka no pamatmateriāla tur ir palicis tieši nekas. Saprotu, ka tā būtu viena dīvaina filma, ja darbība notiktu tikai konferenču zālē, kurā nīkst četri cilvēki, bet vai tiešām vajag pilnībā pārveidot visu lugas sižetu, lai tur būtu vismaz a) viena seksa aina; b) vīrietis bez krekla; c) mīlestības trijstūris; d) visi iepriekš minētie? Uzrakstiet tad paši savu lugu, nevis sabojājiet tādu, ko kāds jau ir uzrakstījis.

Anyway: JRT "Grenholma metode" >>>>>> Piñeyro's "El método"