The nicest thing about feeling happy is that you think you'll never be unhappy again.

Manuel Puig

NĒ!!! Nē, nē, nē, nē, Manuel! Manuels reāli neko nesaprotu no dzīves, jo vismaz manā mazītiņajā visumā viss ir tieši otrādāk. Kad esmu laimīga, tad reāli kaut kur pakausī visu laiku aktīvi vibrē sajūta, ka tas taču tūlīt, tūlīt aprausies. Toties, kad esmu nelaimīga, tad šķiet, ka, lūk, šis stāvoklis gan nebeigsies vairs nekad manā dzīvē. Dumjais Manuels.

2015. gads grāmatās

Gandrīz jau beidzies kārtējais decembris, tāpēc, protams, pienācis laiks atskatīties uz iepriekšējā gada labāko lasāmvielu, kas paviesojusies manā "currently reading" plauktā. Šajā gadā mēģināju pieveikt 2015 Reading Challenge (spoilers: I failed), tāpēc daudzas no grāmatām tika lasītas, lai pieķertu klāt kādai kategorijai no saraksta, līdz ar to grāmatu izvēle varbūt tāda neierasta, jo, ja godīgi, tad man bija diezgan pagrūti atrast grāmatas, kas man vispār kaut cik būtu patikušas. Uz šīs gaišās nots tad arī sāksim...

Saruna ar manu klienti, kuras laikā man zvanīja kolēģe, lai apvaicātos, vai es pusdienās labāk vēlos burkānu vai biešu zupu:

Es: Vārdu sakot, iestāšanās process pilnīgi noteikti...
Iezvanās telefons
Es: Ļoti atvainojos. Šis ir svarīgs zvans, man jāpaceļ.
Kliente: Jā, jā, protams.
Nedzirdams jautājums no kolēģes telefonā.
Es: Burkānu.

Tādas tās lietas. Droši vien kliente tagad domā, kas tas varētu būt par svarīgu jautājumu, uz kuru atbilde ir "burkānu".