2016. gada grāmatas

Ak, 2016. gads. Pilnīgi noteikti nav bijis mans labākais gads, bet, hei, lauzta kāja nozīmē vismaz to, ka šogad izpildīju savu apņemšanos izlasīt 50 grāmatas. Tēmu saraksts sanācis visai plašs: young adult problēmas, zinātniskā fantastika, spoku stāsti, romiešu imperatori, dzīves nomākti rakstnieki, chick lit, pakistāņu meitenes biogrāfija, grāmatas par to, kā rakstīt grāmatas un daudz kas cits. Katrs literatūras gabaliņš palicis man atmiņā ar kaut ko savu, bet šeit manas pārdomas par 10 rakstu darbiem, kas manā atmiņā iespiedušies visspēcīgāk.

Dienas saruna

Es: Man jau kādas 10 min ir tāds kaitinošs pleķis acu priekšā, jo es nezināmu iemeslu dēļ tikko kādas 2 min blenzu lampā. I is smart.
Līva: You is smart. You is kind. You is important. Don't stare into the lamp, though.

"Es grib' iet uz mež'."

Haika (vai daļa tās)
© Guna Ķirse

Noklausīts CoffeeInn, pt.1

- Tev tas kaut ko izteiks tikai tad, ja esi lasījis Dantes "Dievišķo komēdiju".
- Diemžēl nav sanācis.
- Izlasi! Ļoti laba grāmata.
- Jā, man patīk komēdijas.

Current mood: Bawling while watching Jane the Virgin.

Kāpēc, kad cilvēki man sešos vakarā prasa "Hei, Ilze, vai Tu gadījumā nevēlies, lai es Tev atnesu kafiju no CoffeeInn?", es neatbildu "Nē, citādi es nevarēšu trīs naktis gulēt", bet gan "Jā, protams, lielo, lūdzu!"

Spāņu valoda I

Mans es-māku-runāt-12-valodās spāņu valodas skolotājs liek mūsu runājam-vidēji-4-valodās grupiņai izskatīties visnotaļ nožēlojami. #pārākaugstalatiņa

Baseins pt. 1

Iespēru Gunai un gandrīz noslīku seklajā galā.

Dienas saruna

Es: Ja es varētu beigt vārda "Andris" vietā rakstīt "Andirs", būtu baigi jauki.

Līva: Visi Andirši tev noteikti piekrīt.

Birojs pt. 2

Kolēģe ar klientu runā pa parasto telefonu.

Kolēģe: Jā, protams. Tūlīt pārbaudīšu, uzgaidiet nedaudz, lūdzu.
Viņa ar biroja krēslu cenšas piebraukt tuvāk mapei, bet telefona vads tik tālu nesniedzas, tāpēc klausule tiek izrauta viņai no rokām, atsitas pret galdu, krēslu un grīdu. Kolēģe nopūšas un lēnām paceļ klausuli no zemes.
Kolēģe: Atvainojiet, mums te ar telefonu kaut kādas tehniskas problēmas.

It's good to be back at work! ^^

Tāda dīvaina sajūta (kā jau viņas visas). Pieliku punktu grāmatas otrajam melnrakstam. Ar smagu roku to novietoju patālākā mapītē desktopa stūrī un ļāvu sev mapīti atvērt tikai pēc dzimšanas dienas. Lai domas nogulsnējas un varbūt parādās kāda objektivitātes palieka manā skatījumā (maz ticams).

Pati sev pierādīju, ka tā gluži nav, ka ar vienas štruntīgas grāmatas uzrakstīšanu, biju izsmēlusi visu savu rakstīšanas potenciālu - ir galvā un pirkstos materiāls vēl citām, varbūt štruntīgākām, bet varbūt labākām. Uzrakstīju vēl vienu. Ko nu? Kurā brīdī parādās tā padarīta darba sajūta?

Lietas, ko gribas darīt, kad ir lauzta kāja:
- iet pārgājienos;
- doties ceļojumos;
- lēkt ar lecamauklām;
- braukt ar riteni;
- auklēt mazus bērnus, kas tikko iemācījušies staigāt;
- slidot;
- beidzot mēģināt uzsākt regulāri skriet.

Lietas, ko gribas darīt, kad nav lauzta kāja:
- gulēt.