Tāds īpatnējs gads. Sāku jaunu darbu, atgriezos universitātes ļoti cietajos solos, piepildīju mazo sapnīti klātienē redzēt Spēlmaņu nakti, biju Barselonā, paciemojos Londonā... Bet viss tas jaukais mijas ar to, ka mani notrieca mašīna, sakrājās pamatīgs nogurums, vēl joprojām dzīvoju ar dzelžiem kājā... Un tāpat arī ar grāmatām - viss labais pastāv vienlaidus ar slikto, tāpēc bieži vien tieši tās sāpīgas tēmas pārvēršas visspēcīgākajās grāmatās.
