Ghost of Philologist Future

Ar četriem gadiem tomēr par maz?

Man nekad nav apzinātā vecumā bijuši tādi reāli ilgtermiņa nākotnes plāni. Esmu daudz un dikti vaļā acīm sapņojusi par visādām Oksfordām, Kembridžām, rakstniecībām, izdevniecībām, mārketinga projektu vadīšanām (ar kurām man būtībā nekad mūžā nav bijusi darīšana) un sazina ko vēl. Tagad, kad visas sapņainās opcijas visnotaļ ātri un brīžiem nežēlīgi izzūd, palikusi tāda paplika realitāte, kurā strauji tuvojas izlaidums - laiks izdarīt kaut kādus nopietnus lēmumus.
Būtībā līdz pat šim rītam apņēmīgi raudzījos tulkošanas maģistra virzienā.Šķita, ka atliek tikai izvēlēties starp mutisko vai rakstisko tulkošanu, un to jau nu līdz jūnija beigām var paspēt izdarīt bez sevišķas steigas. Un iestājeksāmenus galu galā var likt uz abām programmām.
Un tad es sāku lasīt nejaušā kārtā izvēlētu grāmatu, kura ir par literatūrzinātniekiem (nē, tā nav garlaicīgākā grāmata pasaulē), un sapratu, ka ir vēl tik nejēdzīgi daudz lietu saistībā ar literatūru, par kurām es tik tiešām gribētu rakstīt visādus papīrus. Kaut vai katru gadu pa bakalauram. Jo būtībā šeit piemērojams princips "Liela brēka, maza vilna" - es čīkstu daudz un dikti, ja man kaut kas jādara, bet nav tā, ka man tas nepatīk. Ir tā, ka man brīžiem pat ļoti patīk.

Lai vai kā... Grāmata ir reālistiska, tāpēc literatūrzinātniekiem tajā īsti nav naudas (vismaz pagaidām. viss vēl var mainīties) un viņi dzīvo pagraba istabiņā, kur uz griestiem ir slapji pleķi no pirmajā stāvā dzīvojošiem kaķiem. Es tomēr vēlos dzīvot istabiņā bez kaķu urīna un vismaz reizi mēnesī ēst Gan Bei, bet tā kā uz bagātu vīru neceru, tad nāksies vien pašai visu sapelnīt.
Mainu interesi literatūrā pret lietderīgiem, vēlams kaut cik pieklājīgi apmaksātiem talantiem.

P.S. Būtībā, ja nedaudz palabo, tad savu ideālās "profesijas" (I use this term loosely) aprakstu es atradu jau pirms kāda laikā kādā non-fiction grāmatā: 'He was what the English often called "gentlemen scholar", a professional university man uninterested in publishing or career advancement, but rather enamoured of intellectual pursuits and long, leisurely conversations and debates with those of similar intellectual bent.' 

Good friends, good books, and a sleepy conscience: this is the ideal life.

(Mark Twain)

Well, I have the first two parts covered. Working on the third...

Oda bakalaura darbam

Pie baltas lapas apsēžos
Kā pie baltas domas kapa.

Diez vai Mārim Melgalvam arī bija problēmas ar bakalaura darbu?

Grenholma metode

Vakar noskatījos JRT "Grenholma metodi". Nevarētu teikt, ka tā ir mana mīļākā izrāde zemes virsū (čau, "Ziedoni un Visums"), bet pēc tam vēl ilgi malu galvā visādas pārdomas par cilvēku dabu un to, kas tad tai izrādē īsti notika un kāpēc tur vispār kaut kas notika, kā arī apcerēju Ingas Alsiņas samāksloto tēlojumu un klusi savā galviņā vēlreiz pārliecinājos par to, cik ļoti man patīk Gatis Gāga. Manuprāt, tas, ka nevaru izrādi momentā izmest no galvas lielākoties ir labas izrādes rādītājs (viss, protams, ir ļoti subjektīvi).
Šodien noskatījos spāņu filmu, kas it kā uzņemta pēc tās pašas lugas motīviem, un neracionāli sadusmojos, jo likās, ka no pamatmateriāla tur ir palicis tieši nekas. Saprotu, ka tā būtu viena dīvaina filma, ja darbība notiktu tikai konferenču zālē, kurā nīkst četri cilvēki, bet vai tiešām vajag pilnībā pārveidot visu lugas sižetu, lai tur būtu vismaz a) viena seksa aina; b) vīrietis bez krekla; c) mīlestības trijstūris; d) visi iepriekš minētie? Uzrakstiet tad paši savu lugu, nevis sabojājiet tādu, ko kāds jau ir uzrakstījis.

Anyway: JRT "Grenholma metode" >>>>>> Piñeyro's "El método"

Visu laiku meklēju cilvēkus, kuriem attaisnoties par to, kāpēc nemācos psiholoģijas eksāmenam, lai gan vienīgais legit iemesls ir un paliek - jo ne-gri-bas! Varbūt tas, ka esmu apmeklējusi visas lekcijas man kaut kā nebūt palīdzēs (yeah, right).