Darba nedēļas beigas

Ceturtdiena.
Pēc visādām mahinācijām ar aizmirstiem numuriņiem, slidenām ielām, garām garderobju rindām un šausminošu iesildošo "grupu" beidzot arī es redzēju Muse dzīvajā. Diemžēl manas latviešu valodas spējas nav pietiekami advancētas, lai es precīzi spētu attainot savas izjūtas, bet tas bija lieliski, lieliski, lie-lis-ki!
Protams, nevarēja iztikt bez kaitinošiem blakusstāvētājiem un džinkstoņas ausīs, kas pēc koncerta gandrīz lika saiet sviestā, bet bija tā vērts. Viņi būtu varējuši nodziedāt kaut vai tikai Madness un Starlight (un varbūt vēl piemest klāt arī Panic Station un Times is Running Out), un es jau būtu bijusi laimīga. Lāzerīši, piramīdas un smukas uguntiņas.
Starp citu, Mejtū Belamija vokālās spējas nebeidz pārsteigt. Ja visas grupas dzīvajā dziedātu tikpat labi, tad pasaulē nebūtu nekādas autotjūna  un fonogrammu diskusijas.

Piektdiena.
Tad, kad nevajag, lekcijas, protams, beidzas pāris stundas par ātru, līdz ar to, lai aizpildītu 2,5 h tukšumu līdz Hobitam, apmeklējām filmu ar daudzsološu nosaukumu 7 psihopāti. Lai gan pirmā stunda tāda nedaudz palēna, pēc tam smējos vēderu turēdama. Melns jau gan viņiem tur tas humors, bet Sems Rokvels ir tik brīnišķīgi...psihs tajā filmā, ka atliek vien smieties.
Pārskrējiens no zāles uz zāli, un tad jau arī tika skatīts ilgi gaidītais Hobits. Pagaidām sajūtas mainās pa minūtēm, bet šo to zinu skaidri. 1)  HFR nav priekš manis, lai gan dabas skati tiešām iespaidīgi. Toties tik ļoti labi var redzēt visu, kas ir/nav taisīts ar datoru. Pie tam, bilde par tumšu, jo uz mirkli noņemot brilles skatam paveras tik skaistas krāsa, ka žēl brilles likt atpakaļ. 2) Mārtins Frīmens ir lielisks Bilbo, bet tas, ka Akadēmija visticamāk šogad arī ignorēs Endiju Sērkisa kā otrā plāna lomas aktieri ir diezgan neģēlīgi no viņu puses. 3) Par gaaaaaaaaaru tā filma, kas nebūtu nekas, ja vien tiktu izveidota kāda sakarīga plot structure. Prasās filmā ieviest kārtību. 4) Vislielākie smaidi parādījās brīžos, kad bija kāda atsauce (mūzika, ainava, teksts, personāžs) uz LotR. Tai pašā laikā gan arī jāsaka, ka viņi tomēr varēja nepīt visas tās Saurona lietas tik ļoti iekšā filmā. Saprotu, ka tas skaitās prīkvels, bet tad arī ierosinu tādu jēdzinu kā pārāk prīkvelīgs. Kopsavilkums: jāredz, bet tādu sajūsmu kā LotR neizraisa.