Psychoanalytic reading of my dreams

Būtībā, ja es aizeju gulēt ātrāk par desmitiem, tad var diezgan droši garantēt, ka sapņu ziņā mani sagaida īpatnēja nakts. Apsveru domu sarakstīt sapņu grāmatu un nolīgt literatūrzinātnieku (un nevis psihiatru, kas būtu daudz vieglāk, bet sava nozare ir jāatbalsta), kurš tos iztulkotu un paskaidrotu, kas vainas manai zemapziņai. Var jau būt, ka ar to viss ir kārtībā, bet mani mulsina, kāpēc es vakar sapņoju, ka eju ar draugiem uz romantisku komēdiju (galvenajā lomā Kriss Pains, starp citu), kuru jau acīmredzot esmu redzējusi, jo sāku visai zālei skaļi pārstāstīt savas mīļākās ainas. Tas vēl nebūtu nekas, jo es aizveros, tiklīdz nodziest gaisma, bet diemžēl līdzi ir atnācis arī skaļi runājošs pasniedzējs, kura vārdu es nezinu, bet universitātes gaiteņos esmu redzējusi reizes trīs, un es kļūstu neierasti nikna, jo man nepatīk, ja filmas laikā skaļi runā. Par laimi tāda īsta konfrontācija nenotiek, jo seansa vidū man uzbrūk neliela izmēra krokodils. Pamodos ar aizdomīgu sajūtu, ka mazo briesmoni man uzlaida skaļi runājošais profesors, kuram es jau vienu reizi biju paspējusi aizrādīt par pļāpāšanu, pāris reizes iezveļot pa galvu viņa sarunu biedrenei.

Ar lielāko daļu lietu vēl var savilkt paralēles ar maniem dienas notikumiem, bet no kurienes tur tas krokodils?