The Casual Vacancy

Lepojos ar sevi, jo review par The Casual Vacancy neieliku nevienu vārdiņu par the elephant in the room, respektīvi, Hariju Poteru, bet tas bija ar domu, ka savu pusotru ideju šajā sakarā varēšu iebakstīt šeit, so bear with me.
Būtībā arī šī doma nav īsti par Hariju, bet gan vairāk par to, ko Roulinga izvēlējās rakstīt pēc tam, kad bija nolikusi malā Poteru. Es negrasos čīkstēt par to, ka viņai vajadzēja turpināt Poteriādi, jo man šķiet, ka nevajadzēja, bet es esmu mazlietiņ vīlusies par to virzienu, kurā viņa aizgāja ar The Casual Vacancy. Nav iebildumu, ka tā ir grāmata pieaugušajiem (lai gan reizēm sāk šķist, ka vārdus, kurus viņa nekad nebūtu varējusi izmantot Poterā, Roulinga liek iekšā ar dubultu baudu), bet mazliet skumji ir tas, ka grāmatā ir tik ļoti maz humora. Roulinga visās intervijās vienmēr ir izcēlusies ar lieliski britisku humora izjūtu, kura šad tad parādījās arī Poterā, tāpēc es savā mazajā galviņā biju iedomājusies, ka viņa varētu uzrakstīt 21. gadsimta Trīs vīrus laivā.
Apparently not.