Šķiet, ka, ja ne pilnai laimei, tad vismaz vienam absolūta miera un labsajūtas momentam man īstenībā neko daudz nevajag. Ne princi baltā zirgā, ne villu Itālijā, ne perfektus laikapstākļus 24/7. Pietiek tikai ar svētdienas pēcpusdienu kādā Briseles āra kafejnīcā kopā ar pāris foršiem cilvēkiem un grāmatu rokās. Uz galdiņa stāv iespējams garšīgākie salāti pasaulē, bet blakus kūp kapučīno tase ar milzu kaudzi putukrējuma, kas palēnām izkūst kafijā. Turpat blakus braukā mašīnas, staigā cilvēki un visapkārt nemitīgi skan franču valoda, bet par spīti visai kustībai un trokšņiem tik un tā pārņem neaprakstāmi lieliska miera un savā ziņā laimes sajūta.
Angļiem ir tāds vārds kā content, kura nozīme kopumā ir pat ļoti pozitīva, lai gan man tas vienmēr licies pārāk pasīvs un stagnants. Tagad sāku domāt, ka tas ir īstais vārds, lai aprakstītu īsus laimes mirklīšus, kas varbūt nav ārkārtīgi sevišķi vai kaut kādā veidā neaizmirstami un īpaši, bet toties ir ļoti pacilājoši.
No comments:
Post a Comment