Grāmatas, grāmatiņas...

Guna jau par savām gada mīļākajām grāmatām paspējusi pastāstīt, tad nu pienācis laiks to izdarīt arī man (ko tik nedarīsi, lai nevajadzētu kravāties). Goodreads čukst priekšā (jo pati es to nekad nebūtu varējusi atcerēties), ka 7 grāmatas manā grāmatu listē šogad izpelnījušās 5 zvaigžņu statusu, bet in retrospect dažām noteikti vajadzētu dot vairāk zvaigznīšu, kamēr dažām varbūt tās vajadzētu noņemt nost. Vispār gads pagāja dīvainu grāmatu pavadībā, kuras tika izlozētas ar lapiņu palīdzību vai lasītas kādu līdz galam neizprastu iemeslu dēļ. Varbūt interesantāk būtu taisīt/lasīt anti-topu, jo par sliktām grāmatām diemžēl parasti ir vairāk ko teikt.
Anyway, here it goes.



10. A Brief History of Time (Stephen Hawking)
Pāris dienas pēc grāmatas izlasīšanas vakaros skrēju iekšā stabos, jo pārāk cītīgi pētīju zvaigznes un vispār visu, kas tur augšā ir. Pārņēma tāda neatkārtojama brīnuma izjūta, apzinoties, cik ārkārtīgi neparastā un apbrīnojamā visumā dzīvojam. Protams, daļēji tāda mīlestība pret visumu man ir Doctor Who dēļ. Tiesa, Gravity nedaudz nosita to izjūtu, pārvēršot to mērenās paniskās bailēs (lai gan es pieņemu, ka man tik un tā nevajadzēs bezgalīgi virpuļot pa visumu).

9. 1984 (George Orwell)
Iedevu tikai trīs zvaigznes, jo īsti nevarēju saprast what's the big fuss all about, bet kaut kas šausminošs tai grāmatā tomēr ir. Vismaz no galvas viņu pilnīti noteikti nav iespējams izmest. Un Līga pareizi pateica, ka biedējoši mūsdienās ir ne gluži tie paši koncepti, bet gan cilvēku kapacitāte uz tām lietām, kas grāmatā aprakstītas.

8. Back Story (David Mitchell)
Deivids Mičels (komiķis, ne rakstnieks) sarakstījis grāmatu, kurā viņa nazālo, burvīgo balsi var dzirdēt no pirmā līdz pēdējam vārdam. Izdomāts jauks koncepts (pastaiga pa Londonu) un aprakstītas interesantas situācijas iz dzīves. Ko vēl vairāk var vēlēties priekš vieglas lasāmvielas brīvajam laikam?

7. Then They Came for Me: A Family's Story of Love, Captivity, and Survival (Maziar Bahari)
Izvēle šķiet ļoti īpatnēja pēc britu komiķa grāmatas, bet te nu viņa ir - 7. vietā irāņu žurnālists, kurš 5 mēnešus pavadīja bez iemesla ieslodzīts savas valsts stingrākajā cietumā. Savā Eiropas nostūrītī dzīvojot, bieži vien tikai pa ausu galam iespējams dzirdēt par to, kas notiek NE rietumu pasaulē. Palasīju šo grāmatu un nopriecājos par savu Eiropas nostūri, jo grūti pat noticēt tam, cik ļoti necilvēcīgi cilvēki mēdz izturēties vieni pret otru.

6. To Kill a Mockingbird (Harper Lee)
Harper Lee's one-hit wonder, which is truly wonderful. Ļoti aizkustinošs, sirsnīgs un cilvēcīgs stāsts par vienkāršām, bet tai pašā laikā ārkārtīgi sarežģītām lietām. Pēc izlasīšanas sajutos kā mazs bērns, kurš lielām acīm skatās uz pasauli un saredz tikai visu labo. My recommendations.

5. Wolf Hall (Hilary Mantel)
Nav tā vieglākā lasāmviela, bet Tjūdoru noskatīšanās lika to tomēr paņemt rokās. Tomasa Kromvela īpatnējā balss un neierastais domu gājiens ar laiku kļuva visnotaļ tuvs sirdij, lai gan sākumā ārkārtīgi kaitināja. Otrā grāmata nešķita tik jauka, bet lasāma tik un tā. Gribēšu lasīt arī trešo daļu.

4. Much Ado About Nothing (William Shakespeare)
Šeksis rules the world. Šīs grāmatas iemīļošanā ļoti palīdzēja modernizētais teātra uzvedums ar Deividu Tenantu un Ketrīnu Teitu (pieejams nelegālās vietnēs, ļoti iesaku kādam brīvam brīdim). Iespējams šo darbu man nedaudz pabojās februārī gaidāmā konference, kurā taisos 15 minūtes runāt par varavīksnēm, ponijiem un vienradžiem šajā grāmatā.

3. World War Z: An Oral History of the Zombie War (Max Brooks)
Pēc šīs grāmatas izdošanas smīkņāšanu par zombijliteratūru vajadzētu aizliegt. Atjautīga, gudra un formas ziņā spēcīga grāmata, kas šķiet dīvaini reāla par spīti tam, par ko tā ir. Viens no nespried par grāmatu pēc filmas labākajiem piemēriem, jo filma ir tāds mindless zombie slaughter gabals, kamēr grāmata liek domāt (un nedaudz arī baidīties).

2. The Amazing Adventures of Kavalier & Clay (Michael Chabon)
Nebiju gatava tam, ko izlasīju. Domāju, ka tas būs pastāstiņš par diviem čaļiem, kuriem patīk komiksi, bet beigās tiku pie sarežģīta stāstījuma par zaudētām cerībām, mīlestību, eskeipismu un draudzību. Vēl viens paldies Līvai, kura kaut kādā mistiskā veidā mani piedabūja šo izlasīt (kas nenācās tik viegli, ņemot vērā manas šaubīgās attiecības ar vēl kādu citu šī autora grāmatu).

1. Anna Karenina (Levs Tolstojs)
Filma, grāmata, teātris un balets... Varbūt Annas kvantitāte manā dzīvē uzspieda uz smadzenēm, bet šo oficiāli pasludinu par manu 2013.gada mīļāko grāmatu, lai gan iemeslus izskadrot grūti. It sevišķi ņemot vērā, ka Anna īstenībā ir diezgan kaitinoša radība, bet Vronskis - gļēvulis. Mazais dzīves mērķītis tagad ir izlasīt krieviski.

Tas tad nu arī viss. Pagājušā gada Cloud Atlas gan neviena grāmata tā īsti līdzi netur, bet katru gadu tādus brīnumus jau nevar vēlēties :)
Your turn.