2020. gada grāmatas

2020. gadā pirmo reizi pa ilgiem laikiem nesasniedzu savu gada reading challenge. Lai gan gads iesākās tik labi un lielā mājās sēdēšana solīja daudz vairāk laika lasīšanai, smadzenes kategoriski atteicās koncentrēties un visa lielā lasīšana kaut kur izčākstēja. Bet 10 grāmatas tomēr sirdī ieķērušās.

10. My Dark Vanessa (Kate Elizabeth Russell)

Drūms stāsts, kas #MeToo kustību parāda no nedaudz citas puses – tādas, kur jauna meitene, ko izmantojis viņas skolotājs, atsakās pieņemt to, ka ir izmantota. Šķita ļoti detalizēts attēlojums, kurā autore, kurai acīmredzot pašai bijusi līdzīga pieredze, parāda, cik graujošs psiholoģisks efekts var būt šādai traumai. Traucēja tas, ka grāmatu prasījās krietni īsināt, bet tik un tā bija grūti nolikt malā.

9. Quichotte (Salman Rushdie)

Tāds ļoti tagad lasāms darbs, kas balstīts mūsdienu politiskajā un sociālajā situācijā. Noteikti vajadzēja sākt ar "Dona Kihota" lasīšanu, bet arī bez tā grāmata ir absolūti baudāma. Īstais sajaucas ar izdomāto, radot daudzslāņainu, aizraujošu un brīžiem histēriski smieklīgu lasāmvielu.

8. Invisible Women: Exposing Data Bias in a World Designed for Men (Caroline Criado Pérez)

Neesmu liels non-fiction grāmatu fans, bet šo noteikti bija vērts izlasīt. Autore apkopojusi datus par to, kā dažādās dzīves jomās tiek ignorētas sievietes un kā tas ietekmē mūsu ikdienu. Un algu nevienliedzība ir tikai viena no šīm problēmām, kas stiepjas līdz tādiem traucējošiem sīkumiem kā mobilo telefonu izmērs. 

7. Братья Карамазовы (Фёдор Достоевский)

Baigi jau nu mocījos ar šo Dostojevska gara darbu, lielākoties tāpēc, ka krievu valodā iet krietni lēnāk. Brīžiem lasīju, brīžiem klausījos kā audio grāmatu. Darbs ir nenoliedzami iespaidīgs un neatkārtojams, bet emocionālā līmenī mani tik ļoti neaizķēra, cik biju cerējusi.

6. The Dutch House (Ann Patchett)

Gada beigās tomēr uznāca vēl viens lasīšanas vilnis, pateicoties kuram izlasīju The Dutch House. Lai gan stāsts šķita nedaudz repetitive, ļoti patika autores valoda, tāpēc gribējās pasvītrot vai katru otro teikumu grāmatā. Tāds disfunkcionālas ģimenes stāsts, kas nepārsteidz ar negaidītiem sižeta pavērsieniem, bet ievelk sevī ar atmosfēru.

5. Dramatika jeb racionāla poētika: dramaturģijas likumsakarības un amata rīki (Lauris Gundars)

Cerēju, ka šī grāmata palīdzēs teātra izrāžu analīzē. Apzinātā līmenī neesmu pagaidām nekādu efektu sajutusi, jo nav bijis šogad daudz iespēju skatīties teātri, bet bija ļoti interesanti lasīt Laura Gundara padomus un ieteikumus. Gribējās pēc tam ņemt rokās pildspalvu un rakstīt pašai. Tas gan diemžēl palika tikai vēlmes līmenī.

4. Radical Candor: Be a Kickass Boss Without Losing Your Humanity (Kim Malone Scott)

2020. gadā laikam beidzot iemācījos lasīt grāmatas darbam. Turklāt izdevās atrast arī tādas, kas šķita ne tikai lietderīgas, bet arī interesantas, tai skaitā šī te. Kimas Skotas pieredze Apple un Google sniedz daudzus uzskatāmus piemērus par komandas vadīšanu, kas man jau ir noderējuši savā darbā.

3. Beach Read (Emily Henry)

Ir lietas, kas nemainās. Tai skaitā tas, ka man patīk lasīt chick lit. Un šis ir tieši tāds chick lit, kas man patīk – kur paralēli attiecību attīstībai tiek runāts arī par citām tēmām. Tēmu klāsts šeit tiešām plašs – bērnības traumas, ilūziju zudums par vecākiem, cinisms un daudzas citas. Nu, un vēl tas, ka grāmatas par fiktīviem rakstniekiem man ir kā narkotika.

2. Salt Slow (Julia Armfield)

Viena no retajām audiogrāmatām, ko jebkad esmu noklausījusies. Un viena no retajām īso stāstu kolekcijām, ko esmu pabeigusi. Šis kolēģes ieteiktais darbs pārsteidza ar autores spēju uzburt absolūti neticamu, bet neapšaubāmi reālu vidi katrā stāstā ar tik dzīvu valodu, ka vietas un tēli paši uzzīmējās manā iztēlē.

1. Karš un miers (Ļevs Tolstojs)

Karš un miers man vienmēr bijis grāmatu bubulis. Kaut kas garš, garlaicīgs, nepieejams. Bet BBC mini seriāls lika tomēr cīnīties ar manu bubuli, un labi, ka tā! Izrāvu cauri visu stāstu nedēļas laikā, jo nevarēju nolikt malā. Un pēc tam nedēļām nevarēju beigt runāt par to, jo kaut kas stāstā ļoti aizķēra manas dvēseles stīgas. Šobrīd Karš un miers ir mana visu laiku mīļāko grāmatu topa pašā augšgalā.