Идиот

Ar visai trīcošo roku atzīmēju goodreads, ka šobrīd lasu Dostojevska "Idiotu" krieviski. Pagaidām tas izpaužas tā, ka es ik pa laikam bailīgi palūru uz savu kindlu un ceru, ka manī pēkšņi atvērsies kāda krievu valodas čakra vai arī ka Dostojevskis raksta sākumskolas līmeņa krievu valodā.
Lai vai kā, paredzu, ka šis būs visai ilgs un mokošs process un manas "50 grāmatas gadā" var iet ieskrieties.

Lūdzu, nelaidiet mani virtuvē, citādi tas beidzas ar piedegušiem cepumiem, iespējams neizdevušos kūku un to, ka es uz sevi dusmojos un īgņojos, jo man nekas no gatavošanas nesanāk, bet tas savukārt noved pie atziņas, ka man vispār nekas nesanāk. Ergo, mazliet pārfrāzējot iepriekšējo kursa darba vadītāju - what's the point of you?

Ciemiņi rīt grauzīs čipsus, idc.

Gribu lai arī pie manām durvīm uzrodas Gendalfs un sarīko visu tā, lai iznāk, ka I'm going on an adventure (vēlams ar Torinu). Jo pati esmu kūtra kā kamielis*, bet piedzīvojumus gribas.

*tas noteikti nav legit izteiciens, bet lūdzu novērtēt manas aliterācijas spējas

Golden Globes negulētās nakts ietekmē sapņoju, ka universitātē pasniedzu reālisma literatūru, bet nekādi nespēju izlemt, kuras grāmatas no Dikensa daiļrades likt lasīt saviem studentiem. Čārlij, esi čalis, izvācies, lūdzu, no maniem sapņiem.

Prioritātes

The Big Fat Quiz of the Year > Kursa darbs > Franču valodas eksāmens

Vainoju Gunu.

Books don't offer real escape, but they can stop a mind scratching itself raw.
You talk, when you cease to be at piece with your thoughts.

Nezinu, vai un kā īsti šie citāti īsti ir saistīti paši par sevi, bet vismaz šodien viņus ļoti skaisti savienoju es, jo abi aizķēra kādu visai jūtelīgu stīgu manā organismā.