Nezinu, vai ir vēl atbilstošāks brīdis atkārtoti skatīties "The Hour". Pirmajā sezonā par karu; otrajā - rasismu un atomieročiem. Protams, diezgan depresīvi, bet tai pašā laikā rodas zināma stabilitātes izjūta - pasaule vienmēr bijusi šausmu pilna, bet tā tik un tā turpinās.

Also, tas seriāls is the best thing since sliced bread. Ceru, ka tiem, kas bija atbildīgi par tā atcelšanu, šobrīd ir sevišķi riebīgas žagas, no kurām grūti tikt vaļā.

Zinu, ka Doctor Who ir tāds seriāls, kuru nav iespējams izskaidrot un kurš ne visiem iet pie sirds. Nezināmu iemeslu dēļ esmu ar viņu ļoti saaugusi. Šodien kādu piekto vai sesto reizi skatījos sēriju The Girl in the Fireplace un kādu piekto vai sesto reizi arī apraudājos.

Lai vai kā. Pat tad, ja seriāls neiet pie sirds, mūzikas lieliskumu noliegt nedrīkst: Madame de Pompadour

Vainoju Gunu pie tā, ka man ir atklājusies pavisam jauna pasaule britu panel quiz show veidolā. Iepriekš biju redzējusi vienu vai divas Never Mind the Buzzcocks  sērijas un vēl varbūt kādu klipu no QI, bet pēdējā laikā mani grūti atraut no The Big Fat Quiz of the Year  vai arī Would I Lie to You? Nezinu, kurš teica, ka britiem nav humora izjūtas, bet viņš/viņa (let's be gender inclusive) smagi kļūdījās.