iedvesmai

Arī sūdu čupa var būt māksla.

Izvilkums no lekciju pierakstiem

par modernisma drāmu un teātri Rietumeiropā

Es laikam daudz ko atdotu, lai man kaut kas rūpētu tik ļoti, cik Taubem literatūra.

čīksts

Palasīju Gunas bakalaura darbu.
Sliktā ziņa: Sajutos stulba un nepiemērota tam savam nākotnes plānam, kādu esmu sev šobrīd radījusi.
Labā ziņa: beidzot tā līdz galam samierinājos ar bakalaura 9, jo tapa skaidrs, ka līdz 10 mans darbs pilnīgi noteikti nevilka.


Vispār cilvēks ir tāda interesanta radība. Vienu brīdi varu sēdēt un slīkt pašapmierinātība par to, cik lieliska un gudra esmu, bet nākamajā brīdī šķiet, ka labāk mani izolēt no inteliģentu cilvēku sabiedrības. Pēdējā laikā gan to otro brīžu ir krietni vairāk. Vecums laikam nenāk viens.

Only operettas and films portray sex to the accompaniment of resounding laughter.

(The Culture Industry: Enlightenment as Mass Deception)

Huh. I must have missed that particular film.

huh.

Vai visas pasaules franču valodas skolotājiem ir kāda slepena noruna? Kādā mistiskā likumu grāmatā pieminēts, ka, mācoties šo valodu, obligāti jāpiemin ONG, Alain Souchon un lāču palaišana Pirenejos? Tāpat kā, mācot visu par un ap angļu valodu, nedrīkst nerunāt par I wandered lonely as a cloud?

Jo tuvāk nāk 12. jūlijs, kad man jādodas uz Beļģiju, lai trīs nedēļas mācītos franču valodu, jo vairāk saplok mans entuziasms to darīt. Kad pieteicos, laikam tā īsti neaptvēru, ka man 6 stundas dienā būs jāmācās franču valoda. Huh.

On an unrelated note, pieteikums maģistrantūrai iesniegts, ja par pieteikuma iesniegšanu var saukt podziņas nospiešanu un šķiršanos no 15 Ls. Cerams, ka nenāksies rūgti nožēlot. Sliktākajā gadījumā vismaz būs jauni Maximas joki un citas smieklīgas lietas.

Dienas kopsavilkums

• Apraudājos metodiķes kabinetā, jo netieku uz universitātes iestājeksāmeniem, kurus nav iespējams likt nevienā citā datumā
• Ar Gunu kādas 5 min pavadījām dūmu ieskautas, jo tieši tajā laikā, kad esmu universitātē (apm 15 min nedēļā), ir jārīko ugunsdzēsības trauksme
• Kebabs > filma, ja iepriekšminētā filma ir "The Host"
• Acīmredzot manam "nesaprotu, kā var nesaprast" sindromam ir smalkāks nosaukums: expert blindness
• Izlaidumu, lūdzu, nē

Bonusam arī dienas ticējums: Ja iedod darba vadītājai parakstīt dokumentāro lapu, tad šajā dokumetārajā lapā pēc pāris stundām tiks atrasta kļūda.

Vienmēr esmu teikusi, ka gala darbus rakstu ar lielu patosu un dramatisma (dramatiskuma?) piegaršu, bet tagad man ir pierādījums. Pasniedzēja manā bakalaura darbā bija tik ļoti apnicis rakstīt vārdu exaggerated, ka pēdējās pāris lapās saīsināja to uz ex un vilnīti zem attiecīgā teikuma.

Interesanti tas, ka iepriekšējās darba vadītājas mīļākais komentārs bija too vague. Laikam pārāk ļoti to ņēmu pie sirds, jo šogad visu laiku izpelnos tekstu try to be less categorical.

Grāmata jauc galvu.
Atpūšoties no bakalaura darba, ik pa brīdim nolieku datoru malā un mazliet palasu savu šī brīža lasāmvielu - A.S. Byatt Posession. Viens no galvenajiem varoņiem tur ir kāds izdomāts Viktorijas laika dzejnieks, par kuru tad nu mūsdienās visi runā, raksta un kuru visi pēta.
Tā kā es rakstu savu darbu par pavisam īstu Viktorijas laika rakstnieku, tad brīžiem man tas izdomātais ar to īsto sajūk kopā un manā darbā parādās lielas muļķības par ūdens nozīmi dzejā vai to, ka nesen tika atklātas jaunas Dikensa vēstules. Iet ciet?

Ghost of Philologist Future

Ar četriem gadiem tomēr par maz?

Man nekad nav apzinātā vecumā bijuši tādi reāli ilgtermiņa nākotnes plāni. Esmu daudz un dikti vaļā acīm sapņojusi par visādām Oksfordām, Kembridžām, rakstniecībām, izdevniecībām, mārketinga projektu vadīšanām (ar kurām man būtībā nekad mūžā nav bijusi darīšana) un sazina ko vēl. Tagad, kad visas sapņainās opcijas visnotaļ ātri un brīžiem nežēlīgi izzūd, palikusi tāda paplika realitāte, kurā strauji tuvojas izlaidums - laiks izdarīt kaut kādus nopietnus lēmumus.
Būtībā līdz pat šim rītam apņēmīgi raudzījos tulkošanas maģistra virzienā.Šķita, ka atliek tikai izvēlēties starp mutisko vai rakstisko tulkošanu, un to jau nu līdz jūnija beigām var paspēt izdarīt bez sevišķas steigas. Un iestājeksāmenus galu galā var likt uz abām programmām.
Un tad es sāku lasīt nejaušā kārtā izvēlētu grāmatu, kura ir par literatūrzinātniekiem (nē, tā nav garlaicīgākā grāmata pasaulē), un sapratu, ka ir vēl tik nejēdzīgi daudz lietu saistībā ar literatūru, par kurām es tik tiešām gribētu rakstīt visādus papīrus. Kaut vai katru gadu pa bakalauram. Jo būtībā šeit piemērojams princips "Liela brēka, maza vilna" - es čīkstu daudz un dikti, ja man kaut kas jādara, bet nav tā, ka man tas nepatīk. Ir tā, ka man brīžiem pat ļoti patīk.

Lai vai kā... Grāmata ir reālistiska, tāpēc literatūrzinātniekiem tajā īsti nav naudas (vismaz pagaidām. viss vēl var mainīties) un viņi dzīvo pagraba istabiņā, kur uz griestiem ir slapji pleķi no pirmajā stāvā dzīvojošiem kaķiem. Es tomēr vēlos dzīvot istabiņā bez kaķu urīna un vismaz reizi mēnesī ēst Gan Bei, bet tā kā uz bagātu vīru neceru, tad nāksies vien pašai visu sapelnīt.
Mainu interesi literatūrā pret lietderīgiem, vēlams kaut cik pieklājīgi apmaksātiem talantiem.

P.S. Būtībā, ja nedaudz palabo, tad savu ideālās "profesijas" (I use this term loosely) aprakstu es atradu jau pirms kāda laikā kādā non-fiction grāmatā: 'He was what the English often called "gentlemen scholar", a professional university man uninterested in publishing or career advancement, but rather enamoured of intellectual pursuits and long, leisurely conversations and debates with those of similar intellectual bent.' 

Oda bakalaura darbam

Pie baltas lapas apsēžos
Kā pie baltas domas kapa.

Diez vai Mārim Melgalvam arī bija problēmas ar bakalaura darbu?

Visu laiku meklēju cilvēkus, kuriem attaisnoties par to, kāpēc nemācos psiholoģijas eksāmenam, lai gan vienīgais legit iemesls ir un paliek - jo ne-gri-bas! Varbūt tas, ka esmu apmeklējusi visas lekcijas man kaut kā nebūt palīdzēs (yeah, right).

BS

Parīt jāstrādā izstādē Skola 2013, un par godu šim notikumam man atsūtīja kopsavilkumu par visām humanitāro zinātņu fakultātē piedāvātajām studijām. Skat, kas rakstīts par dārgo angļu filoloģiju.

3. kursā tiek piedāvāta specializācija

•  literatūrā un kultūrā,
• valodniecībā, t.sk. prakse lietišķajā valodniecībā, kas veicina padziļinātu izpratni par zināšanu lietojumu profesionālajā dzīvē.

Vēl par 3. kursa specializāciju:

• valodniecība (valoda, kultūra, tulkošana; radošā rakstīšana; Eiropas Savienības institucionālais un projektu vadības diskurss; prakse lietišķajā valodniecībā)
• literatūra un kultūra (amerikāņu literatūra, ievads vizuālās un filmu studijās, literatūrzinātnes pētījumu metodoloģija)

Būšu ko palaidusi garām.

Twist, Oliver, Twist.

Tas notiek, ja mēs ar Līgu kopā rakstam bakalaura darbu. Bilde, protams, Līgas mākslas darbs.

Dienas atklāsme: lai gan kofeīns tajā suslā, ko es parasti dzeru universitātē, droši vien ir tikpat daudz, cik wide-shots Toma Hūpera Les Miserables ekranizācijā, uz mani tam laikam ir spēcīga iedarbība vai arī darbojas kaut kāds placebo efekts, jo šodien savu dienišķo devu suslas neiedzēru, tāpēc jau no plkst diviem neesmu spējīgā noturēt acis vaļā. Tas, protams, rezultējās tajā, ka iekritu ar seju spilvenā un uz kādu pusstundu vienkārši izrubījos.

P.S. Number of Dickens references during the day (aka, 'the Dickens number') - 2

Academic pain in the ass

Rakājoties pa dižā interneta dzīlēm, jau kādu laiku atpakaļ atklāju, ka ir tāds izdevums kā Dickens Studies Annual, kurš iznāk reizi gadā (hence the name) un ir piepildīts ar rakstiem par un ap dārgo Čārliju, nu vai vismaz viņa laikabiedriem. Mana akadēmiskā sirsniņa, ieraugot šādu ar Dikensu saistītu pētījumu zelta bedri, ietrīsējās, bet toreiz kaut kā padziļināti nepētīju, vai un kur es varētu pie vismaz kāda šāda eksemplāra tikt. Bet tā kā tagad esmu atkal veiksmīgi nonākusi avotu meklēšanas stadijā, kura, šķiet, nekad nebeigsies, tad atgriezos pie dvēselē iekritušā Dickens Studies Annual, lai noskaidrotu, ka viens izdevums maksā aptuveni 175$ - 195$. Saprotu, ka tā ir 400 lpp. bieza hardcover grāmata, nevis tenku lapele, ko var izlasīt vilcienā pa ceļam uz lekcijām, bet still... Laikam jau izdevums paredzēts gudriem Dikensa pētniekiem, kuri ar to pelna naudu, nevis nabaga studentiem, kuriem jāmokās ar strupceļā iestrēgušu bakalaura darbu.

Anyway, mana jau iepriekš minētā akadēmiskā sirsniņa tika mazliet salauzta, bet Dickens Studies Annual, kurš iekļauts katrā otrajā izmantotās literatūras sarakstā, kas kaut mazliet saisīts ar Dikiju, ir kļuvis par ultimate suņa naglu attiecīgā vietā. Kādreiz būs lieki ~7750$ nopirkšu visus volumes tīri principa pēc.

Golden Globes negulētās nakts ietekmē sapņoju, ka universitātē pasniedzu reālisma literatūru, bet nekādi nespēju izlemt, kuras grāmatas no Dikensa daiļrades likt lasīt saviem studentiem. Čārlij, esi čalis, izvācies, lūdzu, no maniem sapņiem.

Prioritātes

The Big Fat Quiz of the Year > Kursa darbs > Franču valodas eksāmens

Vainoju Gunu.

Diez vai tas, ka metodoloģijā esmu bijusi uz visām lekcijām man varētu kā palīdzēt. It sevišķi tāpēc, ka mani pieraksti ir pilni ar šādām pērlēm:

• Redundancy, stability, blah-blah-blah, Gertrud Stein's technique
• Brad Pitt is an evading figure
• Died of cancer (tekstam blakus ir bultiņa, kura norāda uz uzzīmētu puķi)

Gaidu panikas iestāšanos.