wrong crowd

Man, protams, prieks, ka mana ledusaukstā sirds tomēr vēl ir spējīga kaut ko just, bet vai tai obligāti ir jābūt sirdi plosošai vilšanās izjūtai par kārtējo gar degunu aizgājušo ceturtdaļfinālu?

Ja mēs pieturamies pie Aristotelian thinking un uzskatam, ka cilvēks ir bioloģiska mašīna, tad manā modelī ir pieļauta kaut kāda tehniska kļūme, kas man liek raudāt olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju laikā. Šodien tas izskatījās sevišķi skumīgi, jo iznāca nosalušai un ne pārāk apmierinātai ar dzīvi raudāt ceptu pelmeņu šķīvī.

On a brighter note - woohoo olimpiāde!!! Pie tam, ziemas, kas manai sirdij daudz tuvāka par vasaras, jo...nu...hokejs. Žēl tikai, ka darbu un universitāti neviens nav atcēlis.