2020. gada grāmatas

2020. gadā pirmo reizi pa ilgiem laikiem nesasniedzu savu gada reading challenge. Lai gan gads iesākās tik labi un lielā mājās sēdēšana solīja daudz vairāk laika lasīšanai, smadzenes kategoriski atteicās koncentrēties un visa lielā lasīšana kaut kur izčākstēja. Bet 10 grāmatas tomēr sirdī ieķērušās.

2019. gada grāmatas

Ar lasīšanu šogad gāja kā pa kalniem un lejām (lielākoties lejām), bet gada noslēgumā tik un tā var atskatīties uz pieveikto un kaut vai pašai priekš sevis saprast, kuras ir tās grāmatas, kuras sirdī aizķērušās visvairāk.

2018. gada grāmatas

Reizi gadā taču vajag kaut ko blogā ierakstīt, un kāpēc lai tas nebūtu tieši 2018. gada grāmatu tops? Galu galā, domāt par gadā izlasītajām grāmatām ir lielisks veids kā prokrastinēt un nemācīties janvāra eksāmeniem. Tad nu tā!

2017. gada grāmatas

Tāds īpatnējs gads. Sāku jaunu darbu, atgriezos universitātes ļoti cietajos solos, piepildīju mazo sapnīti klātienē redzēt Spēlmaņu nakti, biju Barselonā, paciemojos Londonā... Bet viss tas jaukais mijas ar to, ka mani notrieca mašīna, sakrājās pamatīgs nogurums, vēl joprojām dzīvoju ar dzelžiem kājā... Un tāpat arī ar grāmatām - viss labais pastāv vienlaidus ar slikto, tāpēc bieži vien tieši tās sāpīgas tēmas pārvēršas visspēcīgākajās grāmatās.

Savā ziņā lasīt grāmatu ir kā risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, un man nepatīk tulkojumu radītais nezināmais, jo es nezinu, cik liels svars tam ir. Piemēram, ja lasu grāmatu ne oriģinālvalodā un man tā ne sevišķi iet sirds, tad es nevaru būt pilnīgi pārliecināta, ka tā ir pašas grāmatas vaina - varbūt vienkārši tulkojums štruntīgs (skat. 'Cloud Atlas' latvisko variantu). Un kā tagad būt? Jāmācās visas pasaules valodas, vai?

2016. gada grāmatas

Ak, 2016. gads. Pilnīgi noteikti nav bijis mans labākais gads, bet, hei, lauzta kāja nozīmē vismaz to, ka šogad izpildīju savu apņemšanos izlasīt 50 grāmatas. Tēmu saraksts sanācis visai plašs: young adult problēmas, zinātniskā fantastika, spoku stāsti, romiešu imperatori, dzīves nomākti rakstnieki, chick lit, pakistāņu meitenes biogrāfija, grāmatas par to, kā rakstīt grāmatas un daudz kas cits. Katrs literatūras gabaliņš palicis man atmiņā ar kaut ko savu, bet šeit manas pārdomas par 10 rakstu darbiem, kas manā atmiņā iespiedušies visspēcīgāk.

2015. gads grāmatās

Gandrīz jau beidzies kārtējais decembris, tāpēc, protams, pienācis laiks atskatīties uz iepriekšējā gada labāko lasāmvielu, kas paviesojusies manā "currently reading" plauktā. Šajā gadā mēģināju pieveikt 2015 Reading Challenge (spoilers: I failed), tāpēc daudzas no grāmatām tika lasītas, lai pieķertu klāt kādai kategorijai no saraksta, līdz ar to grāmatu izvēle varbūt tāda neierasta, jo, ja godīgi, tad man bija diezgan pagrūti atrast grāmatas, kas man vispār kaut cik būtu patikušas. Uz šīs gaišās nots tad arī sāksim...

Es zinu, ka tas nav īstās grāmatas apraksts, bet aptuveni tā es jūtos pēc "Far from the Madding Crowd" izlasīšanas. Acīmredzot Tomass Hārdijs bums me out.

Grāmata 2014

Gada beigas atkal ir klāt, un tradīcijas, kā zināms, ir zelta vērtē, tāpēc pienācis brīdis šī gada (pašķidrajam) grāmatu topam. Laiks iet uz priekšu, noteikumi paliek tie paši - sarakstā viesojas tās grāmatas, kuras šogad esmu izlasījusi (ne pārlasījusi), bet tām nav obligāti jābūt publicētām 2014.gadā. Apraksti šogad diezgan slinki, jo tāda esmu arī es.

Ready.

Set.

Go.

Ar savu šī gada bremzes tempu esmu pamanījusies izlasīt tieši divas grāmatas. Pats par sevi tas nav nekāds diži pārsteidzošs fakts, bet tas, ka abas grāmatas esmu pamanījusies novērtēt ar piecām zvaigznēm, gan. Kritušies standarti? Vai arī vienkārši, kad vairs nav tik daudz laika lasīt, izvēlos labākas grāmatas?

Grāmatas, grāmatiņas...

Guna jau par savām gada mīļākajām grāmatām paspējusi pastāstīt, tad nu pienācis laiks to izdarīt arī man (ko tik nedarīsi, lai nevajadzētu kravāties). Goodreads čukst priekšā (jo pati es to nekad nebūtu varējusi atcerēties), ka 7 grāmatas manā grāmatu listē šogad izpelnījušās 5 zvaigžņu statusu, bet in retrospect dažām noteikti vajadzētu dot vairāk zvaigznīšu, kamēr dažām varbūt tās vajadzētu noņemt nost. Vispār gads pagāja dīvainu grāmatu pavadībā, kuras tika izlozētas ar lapiņu palīdzību vai lasītas kādu līdz galam neizprastu iemeslu dēļ. Varbūt interesantāk būtu taisīt/lasīt anti-topu, jo par sliktām grāmatām diemžēl parasti ir vairāk ko teikt.
Anyway, here it goes.

Sixsmith,
Shot myself through the roof of my mouth at five A.M. this morning with V.A.'s Luger.

David Mitchell (Cloud Atlas)

Kaut kas šajā visnotaļ depresīvajā teikumā liek skudriņām skriet pār kauliem un dod man kārtējo iemeslu no jauna iemīlēties Cloud Atlas. 

Bridžetas Džounsas gay best friend Toms pazaudējis telefonu, un tas ir nokļuvis miskastē. Viņa tam dodas pakaļ.

Ended up flinging long leather jacket on top of bra and knickers and going out into street to wait till Tom rang the phone so could find out which [bin] it was in. Was just standing on wall peering into the dustbins when a familiar voice said, 'Hello.'
Turned round and there was Mark Darcy.
'What are you doing?' he said.
'I'm waiting for the dustbin to ring,' I replied with dignity, pulling jacket around self.
'I see.' There was a pause. 'Have you been waiting... long?'
'No,' I said carefully. 'A normal amount of time.'
Just then one of the dustbins started to ring. 'Ah, that'll be for me,' I said and started to try to reach into it.
'Please allow me,' Mark said [..], reached into the dustbin and picked out the phone.
'Bridget Jones's phone,' he said. 'Yes, of course, I'll put her on.'
He handed it to me. 'It's for you.'

Helen Fielding "Bridget Jones: The Edge of Reason"

'Oliver' was tightly plotted and shaped from the start.

Claire Tomalin (Charles Dickens: A Life)

Grāmatā tikko pazuda ticamības moments.

Allusions in Unexpected Places: Part 2

1) Serve God, love me, and mend.
2) Man is a giddy, flighty thing: that’s my conclusion.

William Shakespeare (Much Ado About Nothing)

1) Serve God, love me and mend
    This is not the end.

2) But man is a giddy thing
    Oh man is a giddy thing

Mumford & Sons (Sigh No More)

Apparently Mumford & Sons and dear old Shaky have a thing.

Allusions in Unexpected Places

Stars, hide your fires;
Let not light see my black and deep desires.

William Shakespeare (Macbeth)

Stars hide your fires
These here are my desires

Mumford & Sons (Roll Away Your Stone)

Grāmata jauc galvu.
Atpūšoties no bakalaura darba, ik pa brīdim nolieku datoru malā un mazliet palasu savu šī brīža lasāmvielu - A.S. Byatt Posession. Viens no galvenajiem varoņiem tur ir kāds izdomāts Viktorijas laika dzejnieks, par kuru tad nu mūsdienās visi runā, raksta un kuru visi pēta.
Tā kā es rakstu savu darbu par pavisam īstu Viktorijas laika rakstnieku, tad brīžiem man tas izdomātais ar to īsto sajūk kopā un manā darbā parādās lielas muļķības par ūdens nozīmi dzejā vai to, ka nesen tika atklātas jaunas Dikensa vēstules. Iet ciet?

It's a challenge to move but it shouldnoe be. Ah can move. It has been done before.

(Irvine Welsh, Trainspotting)

Acīmredzot manas izjūtas darba dienu rītos ir tieši tādas pašas kā pieredzējušam narkomānam uz lomkām.

Ar latviešu dzeju un prozu esmu uz Jūs. Bet Ziedoni mīlu no visas sirds, tāpēc šovakar, pārlasot vienas no mīļākajām rakstnieka rindām, ir ļoti skumji. Un pēkšņi šķiet tik ārkārtīgi zīmīgi, ka svētdien tika nopirktas biļetes, lai vēlreiz dotos uz "Ziedonis un Visums".

Man ir pašam savs ēzelītis. Iekšējais ēzelītis. Mēs it kā labi saprotamies, bet dažkārt es domāju, ko vērts ir intelekts, ja nevar savu iekšējo ēzeli uzvarēt? Kā vērts, cik vērts? Ja es viņu uzvarētu, tad manis vairs nebūtu.

Es reiz redzēju, kā ēzelītis kāpj kalnā, un visu sapratu.

Ceļš gāja augšup pa kalnu, ēzelītis kāpa, līdz pusceļā apstājās. Ausis kustinādams, skatījās, brīnījās, pagriezās un klusītēm, lēnītēm gāja atpakaļ.

Es uzreiz sapratu viņa dvēseli. Uzgāja augšā tā mierīgi, klup, klup, augstu uzkāpa, paskatījās apkārt, palūkojās pa labi, pa kreisi, uz visām pusēm, apjēdza pasauli, viens pats tur pastāvēja. Likās, ka teju, teju, viņš ies tālāk, bet viņš pagriezās un gāja atpakaļ. Es sapratu viņa dvēseli, jāliek viņam miers.

Vieglas smiltis, Ziedoni!

Twist, Oliver, Twist.

Tas notiek, ja mēs ar Līgu kopā rakstam bakalaura darbu. Bilde, protams, Līgas mākslas darbs.