31/12/2012
30/12/2012
The Casual Vacancy
Lepojos ar sevi, jo review par The Casual Vacancy neieliku nevienu vārdiņu par the elephant in the room, respektīvi, Hariju Poteru, bet tas bija ar domu, ka savu pusotru ideju šajā sakarā varēšu iebakstīt šeit, so bear with me.
Būtībā arī šī doma nav īsti par Hariju, bet gan vairāk par to, ko Roulinga izvēlējās rakstīt pēc tam, kad bija nolikusi malā Poteru. Es negrasos čīkstēt par to, ka viņai vajadzēja turpināt Poteriādi, jo man šķiet, ka nevajadzēja, bet es esmu mazlietiņ vīlusies par to virzienu, kurā viņa aizgāja ar The Casual Vacancy. Nav iebildumu, ka tā ir grāmata pieaugušajiem (lai gan reizēm sāk šķist, ka vārdus, kurus viņa nekad nebūtu varējusi izmantot Poterā, Roulinga liek iekšā ar dubultu baudu), bet mazliet skumji ir tas, ka grāmatā ir tik ļoti maz humora. Roulinga visās intervijās vienmēr ir izcēlusies ar lieliski britisku humora izjūtu, kura šad tad parādījās arī Poterā, tāpēc es savā mazajā galviņā biju iedomājusies, ka viņa varētu uzrakstīt 21. gadsimta Trīs vīrus laivā.
Apparently not.
Būtībā arī šī doma nav īsti par Hariju, bet gan vairāk par to, ko Roulinga izvēlējās rakstīt pēc tam, kad bija nolikusi malā Poteru. Es negrasos čīkstēt par to, ka viņai vajadzēja turpināt Poteriādi, jo man šķiet, ka nevajadzēja, bet es esmu mazlietiņ vīlusies par to virzienu, kurā viņa aizgāja ar The Casual Vacancy. Nav iebildumu, ka tā ir grāmata pieaugušajiem (lai gan reizēm sāk šķist, ka vārdus, kurus viņa nekad nebūtu varējusi izmantot Poterā, Roulinga liek iekšā ar dubultu baudu), bet mazliet skumji ir tas, ka grāmatā ir tik ļoti maz humora. Roulinga visās intervijās vienmēr ir izcēlusies ar lieliski britisku humora izjūtu, kura šad tad parādījās arī Poterā, tāpēc es savā mazajā galviņā biju iedomājusies, ka viņa varētu uzrakstīt 21. gadsimta Trīs vīrus laivā.
Apparently not.
28/12/2012
Robopocalypse
Izlasīju šo jauko grāmatiņu (plašākas domas šeit). Vispār ļoti patika, bet tikai viena lieta gan mani interesē. Zinu, ka imdb esošam uzrakstam rumoured pie aktiera iespējamās lomas kādā ļoti tālā filmā var ticēt aptuveni tikpat ļoti, cik wikipedia referencei doktora darbā, bet, ja dārgais Bens Višovs tiešām šīs grāmatas ekranizācijā būs Lurker, then I am very confused. Višovs, protams, ir lielisks un varētu sniegt Oskara cienīgu priekšnesumu arī tēlojot elektrības stabu, bet kāda saistība 17 gadus vecam apaļīgam tīnim, kuram ir pūtītes, ar šo izskatīgo būtni es laikam nevaru saprast.
Un vispār, the joke's on me, jo, meklējot (nu, vairāk, nespējot izvēlēties) piemērotu bildi, ko ielikt šeit kā ilustrējošu piemēru, es mazliet aizskatījos, un tagad man drīz jāceļas, bet es vēl neesmu paspējusi aiziet gulēt :/
Un vispār, the joke's on me, jo, meklējot (nu, vairāk, nespējot izvēlēties) piemērotu bildi, ko ielikt šeit kā ilustrējošu piemēru, es mazliet aizskatījos, un tagad man drīz jāceļas, bet es vēl neesmu paspējusi aiziet gulēt :/
26/12/2012
Advents Silmačos
Gribēju atstāt šeit tikai šo bildi, bet tad apdomājos, ka tik traki jau nebija, jo bišķiņ smējos un bišķiņ arī skumji palika. Vienīgi tas nabaga cilvēks, kurš lugu sarakstīja, vai nu nekad nebija saticis cilvēkus vai arī nemāk rakstīt, jo nav saprotams, kāpēc tajā lugā vispār kaut kas notiek. Emocijas rodas no nekurienes; viens aktieris spēlē izrādi kā komēdiju; cits atkal uztvēris, ka tā ir traģēdija... Un pēc pamatmateriāla, pieņemu, tiešām nevar saprast, kas tad īsti tur paredzēts. Lai gan, tur jau būtu darbs režisoram.
Un vispār Valmieras teātris man patīk (jāsaka gan, ka pagaidām tikai kā ēka ar patīkamu auru, jo šīs izrādes dēļ tiešām nav viņu par ko slavēt, bet divas citas viņu izrādes esmu redzējusi tikai uz Rīgas skatuvēm). Tiesa, ieraugot trepes uz tualetēm pār mani nāca apgaismība, ka gan Valmierā, gan viņu teātrī jau esmu bijusi. Kaut kādā nebūt vidusskolas klasē braucām ar kori uz Igauniju un pa ceļam līdz Valmierai pamanījāmies tā piepildīties ar dažāda stipruma šķidrumiem, ka Valmieras teātrim izdīcām atļauju izmantot viņu labierīcības.
Tādas nu man tās attiecības ar Valmieras teātri.
Un vispār Valmieras teātris man patīk (jāsaka gan, ka pagaidām tikai kā ēka ar patīkamu auru, jo šīs izrādes dēļ tiešām nav viņu par ko slavēt, bet divas citas viņu izrādes esmu redzējusi tikai uz Rīgas skatuvēm). Tiesa, ieraugot trepes uz tualetēm pār mani nāca apgaismība, ka gan Valmierā, gan viņu teātrī jau esmu bijusi. Kaut kādā nebūt vidusskolas klasē braucām ar kori uz Igauniju un pa ceļam līdz Valmierai pamanījāmies tā piepildīties ar dažāda stipruma šķidrumiem, ka Valmieras teātrim izdīcām atļauju izmantot viņu labierīcības.
Tādas nu man tās attiecības ar Valmieras teātri.
20/12/2012
The Perks of Being a Wallflower
Kas notiek, ja ļauj grāmatas autoram režisēt filmu, kas uzņemta pēc konkrētās grāmatas motīviem? Notiek laba filma, jo, lai gan daži sīkumi ir reizēm pamainīti, atmosfēra un domas galvā ir tieši tādas pašas kā lasot grāmatu.
Subscribe to:
Posts (Atom)