ASV ātrās ēdināšanas kompānija «Subway» līdz gada beigām plāno sākt darbību Latvijas un Lietuvas tirgos, paziņojis «Subway» reģionālā direktora vietnieks Maiks Čarests.

Apollo ziņas

Have I died and gone to heaven? Jo es jau kādus pāris gadus ik pa laikam ieminos, ka man pietrūkst Subway. Var gadīties, ka viņu sendviči īstenībā nemaz nav tik lieliski, cik tos ir padarījusi mana aktīvā iztēle, kurai patīk apaudzēt manas atmiņas ar mītiskiem un ļoti dramatiskiem īpašības vārdiem. Tagad es vismaz par to varēšu pārliecināties, neizbraucot no valsts.

Sixsmith,
Shot myself through the roof of my mouth at five A.M. this morning with V.A.'s Luger.

David Mitchell (Cloud Atlas)

Kaut kas šajā visnotaļ depresīvajā teikumā liek skudriņām skriet pār kauliem un dod man kārtējo iemeslu no jauna iemīlēties Cloud Atlas. 

Ar grūtībām izvēlusies no gultas plkst 11:30 pēc kārtējās nespējas aizmigt līdz apmēram 3:00, secināju, ka laikam mans dzīves ritms atgriezies ierastajās sliedēs. Vairs nebraukāju ekskursijās, nerunāju franciski un neēdu restorānos katru otro dienu, bet rakstu motivācijas vēstules, slinki tīru māju un pārlasu grāmatas (un skatos stulbus seriālus. Un hokeju. Un čīkstu par dažādām lietām. Un sarkasmu izmantoju kā savu personīgo oficiālo valodu.).
Anyway, it's good to be back :)

let me paint you a picture

Šķiet, ka, ja ne pilnai laimei, tad vismaz vienam absolūta miera un labsajūtas momentam man īstenībā neko daudz nevajag. Ne princi baltā zirgā, ne villu Itālijā, ne perfektus laikapstākļus 24/7. Pietiek tikai ar svētdienas pēcpusdienu kādā Briseles āra kafejnīcā kopā ar pāris foršiem cilvēkiem un grāmatu rokās. Uz galdiņa stāv iespējams garšīgākie salāti pasaulē, bet blakus kūp kapučīno tase ar milzu kaudzi putukrējuma, kas palēnām izkūst kafijā. Turpat blakus braukā mašīnas, staigā cilvēki un visapkārt nemitīgi skan franču valoda, bet par spīti visai kustībai un trokšņiem tik un tā pārņem neaprakstāmi lieliska miera un savā ziņā laimes sajūta.
Angļiem ir tāds vārds kā content, kura nozīme kopumā ir pat ļoti pozitīva, lai gan man tas vienmēr licies pārāk pasīvs un stagnants. Tagad sāku domāt, ka tas ir īstais vārds, lai aprakstītu īsus laimes mirklīšus, kas varbūt nav ārkārtīgi sevišķi vai kaut kādā veidā neaizmirstami un īpaši, bet toties ir ļoti pacilājoši.

Pirms pāris dienām konstatēju, ka mans mentālais stāvoklis vairāk vai mazāk ir nostabilizējies, tāpēc atliek vien secināt, ka laika posms, kas man ir nepieciešams, lai pienācīgi iedzīvotos kādā vietā, ir aptuveni divas nedēļas. Lai vai kā, visi ikdienišķie jautājumi* ir atkāpušies fonā, bet priekšplānā uzradušies citi. Varbūt ne gluži jautājumi, bet tādas kā eksistenciālas pārdomas 'kāpēc es esmu korķītis?' garā vai vismaz uz to pusi. Pagaidām gan šīs pārdomas peld kaut kur pa smadzeņu ārējo slāni un baudīt dzīvi sevišķi netraucē, bet tik un tā jāsecina, ka trīs nedēļas varbūt ir tas ideālais laika posms, ko pavadīt ārzemēs, lai, dodoties prom, nebūtu jāslīkst pašai savās un vēl arī jauniegūto draugu asarās. Spriežot pēc manis un citiem cilvēkiem, kas te ir, jau divās nedēļas vien var paspēt paraudāt, iemīlēties, sailgoties, sapriecāties, saškroboties, izklaidēties, piedzerties, sadraudzēties, vilties, apmaldīties, saslimt, safārēties, apvainoties, uzticēties, nomierināties, noskumt un smieties līdz tādai stadijai, ka vairs nav iespējams elpot. Kā arī tam visam pa vidu kaut kādā neaptveramā veidā nedaudz arī pamācīties franču valodu.


*ko ēst? kur? kā pareizi izrunāt tavu vārdu? cik tas maksā? kur ir mans datora vads? vai jums ir kaut kas, kas nav vafeles? kas pie velna ir 'la plie'? kur ir virtuve? kā izrunā vārdu 'Stijn'? kā sauc šo konkrēto personu? vai kāds atceras kurā stāvā es dzīvoju? kāpēc ir tik karsts? kā var atvērt manu logu?  pag, kur ir virtuve? kur paliek mana nauda? kā [insert any word here] pateikt franciski?