14/02/2015

The Dutch tolerate a wide variety of lifestyles with the attitude that everyone should be able to live as they wish as long as they are not too much of a public nuisance.
The Dutch are very strict about planning and being on time when you have an appointment or date. It is better to show up five minutes earlier than arrive late.

Varbūt jāpārvācas uz Nīderlandi?

25/01/2015

Atvaļinājuma vidū sapratu tādu lietu, ka, ja neesmu nāvīgi nogurusi, tad man ir problēmas aizmigt ātrāk par diviem naktī. No tā man būs secināt, ka pēdējo pusotru gadu esmu bijusi konstanti nogurusi, jo aizmigšanas problēmas man parādījās tikai atvaļinājumā. Well, what do you know!

02/01/2015

Kā gadu iesāksi...

Īss pirmā janvāra rezumējums:
  • Nenoskatījos līdz galam trešo Gredzenu Pavēlnieku.
  • Vilcienā izspiedu no sevis pusotru teikumu franciski, ļoti samulsinot divas franču tūristes.
  • Aizmirsu, ka, ja man iet labi, tad tas nenozīmē, ka visiem citiem iet labi. What's the opposite of 'raining on your parade'? Parading on your rain?
  • Spriežot pēc pirmās gada dienas, šogad acīmredzot būšu overly dramatic.
  • Neesmu nekur pierakstījusi, ne arī līdz galam noformējusi savas apņemšanās naivā cerībā, ka, ja viņas nekur neparādās pilnā formātā, tad varbūt izdosies tās piepildīt.
Jo vecāka kļūstu, jo nopietnāk attiecos pret Jaunā gada vēlējumiem. Skumjā Dumjā kārtā sāku tos uztvert par sava veida solījumiem no sērijas 'this is definitely going to happen to you' ar visu parakstu un zīmogu apakšā, Bring it on, 2015!

28/12/2014

Grāmata 2014

Gada beigas atkal ir klāt, un tradīcijas, kā zināms, ir zelta vērtē, tāpēc pienācis brīdis šī gada (pašķidrajam) grāmatu topam. Laiks iet uz priekšu, noteikumi paliek tie paši - sarakstā viesojas tās grāmatas, kuras šogad esmu izlasījusi (ne pārlasījusi), bet tām nav obligāti jābūt publicētām 2014.gadā. Apraksti šogad diezgan slinki, jo tāda esmu arī es.
Ready.
Set.
Go.


27/04/2014

Dzeja


Vienmēr esmu domājusi, ka ar dzeju ir kā ar olīvām - tā ir acquired taste jeb kaut kas, pie kā jāpierod, ilgstoši un apzināti tajā iedziļinoties. Respektīvi, tikai pēc 10 vai 20 vai varbūt 200 dzejas krājumu rūpīgas izlasīšanas, rodas izpratne par to, kas tad tā dzeja tāda ir un kā to īsti lasīt. Diemžēl nekad neesmu varējusi piespiesties paņemt rokās tos n dzejas krājumus, tāpēc uz JRT izrādi Dzeja Māras Ķimeles režijā gāju ar zināmām šaubām, vai tā ir izrāde, ko man vispār vajag redzēt. Vajadzēja.